23.06.2010 14:15

Latvijas kanoe un smaiļošanas sporta vēsture ir panākumiem bagāta, bet vai tā tāda turpina būt arī mūsdienās? Sports to mēģināja noskaidrot sarunā ar Vladimiru Bļinovu, kas ir šī sporta veida federācijas prezidents mūsu valstī, kā arī ar Ivetu Aglenieci, kas ir Latvijas kanoe un smaiļošanas federācijas ģenerālsekretāre.

- Kādas šosezon ir kanoistu un smaiļotāju galvenās sacensības?

V. Bļinovs: - Sacensības ir tradicionālas - Pasaules kausa izcīņas posmi, kā arī Eiropas un pasaules čempionāti. Mūsu sporta veidā diemžēl nedarbojas tā sauktā punktu atlases sistēma olimpiskajām spēlēm. Galvenais kvalifikācijas turnīrs ir pasaules čempionāts, kur noteikts finālistu skaits saņem licences, bet pēc tam ir vēl reģionālās atlases sacensības. Diemžēl vietu skaits ir ļoti ierobežots. Izcīnot vietu vieniniekos, vēl pastāv iespēja to pašu izdarīt divniekos vai četriniekos. Tāpat jāņem vērā, ka olimpiskajās spēlēs ir divas distances - 500 un 1000 metri. Līdz šim Latvijas kanoe un smaiļošana ir bijusi pārstāvēta visās olimpiskajās spēlēs kopš neatkarības atgūšanas. Ivans Klementjevs ir pārvedis mājās sudraba medaļu, bet pagājušajā reizē 2004. gadā Atēnās Dagnis Vinogradovs izcīnīja sesto vietu. Diemžēl konkurence paliek arvien asāka. Iekļūšana olimpiskajās spēlēs būs visnotaļ sarežģīta. Cerēsim uz papildu reģionālajām sacensībām. Taču arī tajās ir daudz spēcīgu sportistu.

- Kas kopumā izskatās cerīgāki - kanoisti vai smaiļotāji?

V. Bļinovs: - Līdz šim lielāks akcents bija uz kanoe airētājiem. Savukārt smaiļotājiem ar olimpiskajām spēlēm ir bijušas problēmas. Mēs mēģinājām lielās laivas, taču četriniekam pagājušajā gadā gāja grūti. Amerikā viņi gan iekļuva finālā, bet ne olimpiskajā distancē. Tāpēc mēs smaiļošanā pamēģināsim divniekus. Tomēr arī tur nebūs viegli. Notiek arī paaudžu maiņa. Citas valstis arī koncentrēsies startiem. Tāpēc šobrīd runāt par to, kā mēs izskatīsimies kopumā, ir grūti. Kanoistiem lielākā problēma ir Dagņa Vinogradova veselības problēmas, kuru dēļ viņam nācās divas sezonas izlaist. Viņš pamazām atjaunojas, taču atgūt nokavēto ir ļoti grūti.

I. Agleniece: - Kanoe divnieks Gatis Pranks/Andrejs Šudeiķis pagājušajā gadā U-23 vecuma grupas čempionātā izcīnīja sudraba medaļas. Šogad viņi jau ir startējuši Pasaules kausa izcīņas pirmajā posmā. Puiši gatavojas, un tad jau pasaules čempionāts parādīs, uz ko varam cerēt. Ja neizdosies, vēl paliek nākamā gada Eiropas čempionāts, taču no šīm sacensībām tiesības braukt uz olimpiādi iegūs tikai pirmo divu vietu ieguvēji.

- Kā Latvijas kanoe un smaiļošana izskatās uz citu sporta veida fona?

V. Bļinovs: - Konkurence divniekos kanoistiem var būt nav tik spēcīga, taču smaiļotājiem tā ir ļoti liela. Lielajām valstīm ir lielākas iespējas izveidot lielās komandas. Savukārt mazās valstis, kāda ir arī Latvija, galvenokārt domā par individuālajiem sportistiem. Tomēr kanoe un smaiļošana Latvijā nevar konkurēt ar sporta spēlēm finansiālā atbalsta ziņā. Protams, labākie sportisti saņem Latvijas olimpiskās vienības finansiālo atbalstu, taču to nevar salīdzināt ar līdzekļiem, kādi apgrozās, piemēram, basketbolā, hokejā vai futbolā. Sponsoru atbalsts mūsu sporta veidiem pagaidām ir tikai klubu līmenī, taču vajadzības ir arvien lielākas. Lai augstā līmenī nodarbotos ar šo sporta veidu, nepieciešama iespēja trenēties siltajās valstīs. Mainās arī laivas, inventārs un apģērbs. 90. gadu vidū Ivans Klementjevs, piemēram, piedalījās sacensībās ar koka laivu, kuru bijām nopirkuši Dānijā. Tagad laivas ir pavisam citādas, bet viena maksā ap pieciem tūkstošiem. Nerunājot nemaz par lielajām laivām. Vēl viena īpatnība - no katras valsts katrā distancē kanoe un smaiļošanas sacensībās olimpiādē var startēt tikai viens sportists. Jefimijs Klementjevs savulaik vieniniekos nevarēja startēt tāpēc, ka vienmēr priekšā bija Ivans. Ja sportists netiek apritē, kāda jēga viņam trenēties. Jefimijs bija spiests gaidīt, kamēr Ivans beidza startēt. Tāpēc tagad mēģinām kombinēt lielās laivas, lai arī citi tiktu pie vārda. Citādi, netiekot uz starptautiskajām sacensībām, zūd stimuls nopietnam treniņu darbam.

I. Agleniece: - Runājot par sportistu konkurenci, arī mēs Latvijā pēdējo gadu laikā esam izveidojuši sistēmu, kā kvalificēties pasaules un Eiropas meistarsacīkstēm. Ir noteiktas sacensības, kuras kalpo kā kvalifikācijas turnīri. Latvijas čempionāts šogad risināsies no 13. līdz 15. jūlijam Limbažos. Mums ir izdevies iegādāties automātiskā starta sistēmu, kura tiks uzstādīta sacensību vietā. Tas ir būtiski, lai sasniegtu augstus rezultātus.

V. Bļinovs: - Daudziem no malas liksies, ka šādas ierīces iegāde ir lieka greznība. Taču mūsu sporta veidā tas ir visnotaļ būtiski. Automātiskā starta sistēma palīdz sportistiem bez liekas nervozēšanas doties distancē un izvairīties no pāragra starta. Ja mūsu rīcībā ir šāda ierīce, viss var notikt daudz mierīgāk, bez lieka stresa.

- Kādas ir šīs sezonas galvenās sacensības, kurās piedalīsies Latvijas kanoisti un smaiļotāji.

I. Agleniece: - Bez pasaules čempionāta būtiskas ir arī Eiropas jaunatnes sacensības. Eiropas junioru U-23 vecuma grupas čempionāts šogad diemžēl notiks ļoti vēlu - augusta beigās, septembra sākumā. Tomēr mūsu jaunieši tam nopietni gatavosies, jo pēc šīm sacensībām tiek noteikti sportisti, kas būs Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. Šogad no mūsu veidiem LOV finansējumu saņem astoņi airētāji, kas pagājušajā gadā piedalījās Eiropas čempionātā. Paši esam izstrādājuši reitinga sistēmu Latvijas čempionātiem un Latvijas kausa izcīņas posmiem. Tas stimulē sportistus piedalīties šajās sacensībās. Šajā nedēļas nogalē Limbažos notiks Latvijas kausa izcīņas pirmais posms, kurā uzrādītie rezultāti tiks summēti kopējā ieskaitē.

- Cik posmu ir Latvijas kausa izcīņā un cik Pasaules kausa izcīņā?

I. Agleniece: - Latvijas sacensībās ir divi posmi, bet Pasaules kausā - trīs.

- Vai Latvijas sportisti piedalīsies visos Pasaules kausa posmos?

I. Agleniece: - Visos diemžēl nē. Pirmajā posmā piedalījās kanoe divnieks un Jefimijs Klementjevs vieniniekos. Rezultāti sezonas iesākumam bija viduvēji. Maija beigās jūnija sākumā smaiļotāji dosies uz Franciju, bet jūnija beigās jūlija sākumā notiks Eiropas čempionāts Spānijā, kur piedalīsies visi smaiļotāji un kanoe airētāji.

V. Bļinovs: - Pasaules kausa posmiem ir īpatnība - tie notiek ne tikai Eiropā. Tāpēc pat vadošās valstis ne vienmēr brauc piedalīties sacensībās otrā zemeslodes malā.

- Cik populārs Latvijā šobrīd ir jūsu sporta veids?

V. Bļinovs: - Mēs cenšamies, lai kanoe un smaiļošana aptvertu visu Latviju. Dažās vietās gan mums radušās problēmas. Viena no tādām ir Daugavpils. Tagad tiek daudz darīts, lai tomēr šeit būtu kanoe un smaiļošana. Lai sekmīgi attīstītu šo sporta veidu, nepieciešams ūdens. Turklāt tas nevar būt tekošs. Tātad - vai nu mākslīgā ūdenskrātuve vai ezers. Ezeri savukārt bieži vien ir saistīti ar īpašuma tiesībām.

I. Agleniece: - Līdz šim federācijas prioritāte bija pieaugošo un junioru izlašu starti. Taču tagad nodarbojamies arī ar jaunatnes sacensību rīkošanu. Tādējādi varam teikt, ka mūsu pārziņā ir visas šī sporta veida sacensības valstī.

Jānis ERENBERGS

Latvijas kanoe un smaiļošanas sporta vēsture ir panākumiem bagāta, bet vai tā tāda turpina būt arī mūsdienās? Sports to mēģināja noskaidrot sarunā ar Vladimiru Bļinovu, kas ir šī sporta veida federācijas prezidents mūsu valstī, kā arī ar Ivetu Aglenieci, kas ir Latvijas kanoe un smaiļošanas federācijas ģenerālsekretāre.

www.sporto.lv